tas viss sākās ar meditāciju katru nakti: vispirms vienotība ar visumu, tad dvīņu liesmas saukšanā, tad atvēršanās vispārējai mīlestībai, tad pieslēdzos psihiskai meditācijai, un nu astrālai projekcijai. cerams, tas nozīmē, ka no šīs dzīves izglābšos, ja nu kaut kas noiet greizi. jo ir abi: gan lieliski, kad ļoti šķībi un sāpīgi notikumi.

un ja nu es salūzīšu? ja nu? un kas tur iekšā, un kas izbirs ārā?

Nebija slikti. Tagad kaut kā.. nezinu. Viss jāizdzēš. Jānomet pāri klintij, kurā sēžu. Jebkurā gadījuma progresīvi.
Ārprāts kāds atvieglojums! Pie sevis vispār kaut ko turēt ir slikti! Kā man tas agrāk izmocīti izdevās!
Vispār, es sevi pārsteidzu. Ārēji esmu tik nepazīstama Sev. Bet ļoti saprotama, sev.