Iz ziņkārības attinu cibas gadus, un vēlreiz pārliecinājos par savu agrāko depresīvumu. Scary. Ouch.

Bieži ir gadījies, ka jūtu, ka traucēju gejiem, jo uzvedos ļoti līdzīgi viņiem. Tā, kā mēs būtu pieslēgušies vienam kanālam, vienai vibrācijai. Drošvien tāpēc es arī ar tiem saprotos, sarunājoties 1:1.

Also, man ir aizdomas, ka tas ir dēļ manas vīrišķo hormonu party ķermenī, bet tā jau ir neatņemama mana sastāvdaļa, vai es to analizēju, vai nē.

Es zinu, ka alkohols ir "inde", bet kā lai atsakās no visa tā, kas nāk līdzi, nododoties avantūrām?