Tur palika krītošās zvaigznes, tur palika daba un debesis, un pilsētā man ir šoks mazliet. Atpakaļceļa stundas kaklā virmoja baudu sajūta. Tomēr.

Liela krūze kafijas, porcija aļģu-sēņu-zirņu-ķimeņu-tofu zupas, un liekas esmu atpakaļ uz ceļa mazliet.
Šovakar vēl visus satikšu, iespējams pēdējo reizi.
Sen nav bijis tā, ka man kādam konkrētam cilvēkam gribas ļoti pieskarties.

Un viss atkal manās rokās. eh.