Kad ieminējos par cibu (un konkrēti parveganlietas), draudzene sāka stāstīt, kā pirms četriem gadiem lasīja tādu meiteni ar niku 'platformene'. Gluži lieliski, nevarēju noturēties, un ātri pateicu: bet tā esmu es.
Tā kā tāds joks.

Maģiskais skaitlis ir divi!

Iebridu pārāk dziļi pagātnē, ooops. Atcerējos izjūtas, kuras negribēju izjust. Diennakts režīms bišķīt apjucis joprojām. Iz apjukuma sēdēju tumsā un grauzu gurķi, par kuru zināju, ka tas ir jumis.