man vakar bija sapnis ka ar 'draudzeni' (alises, norveles, runes, anitas, anetes d & ineses samiksējums) biju Espania, mēs bijām braucienā, ārā bija metro, lielceļi, vispār lija, pustumšš, mēs gājām "muzejos", kuri bija vairāk kā izklaižu parki - es teicu jāiet bērnu zinātniskajās izklaižu vietās - bija jābrauc ar liftiem, kuri veddiem kā lielceļu apļojošiem ceļiem.. (kkur pa laiku gadījās ojārs, arī tjip ceļoja)arī gar baznīcām gājām, tad vienā lielā kokā, tā bija egle bet īstenībā kastanis, bet kastaņa ziedi izskatījās pēc zvaniņiem un kāds pie katra balti-dzeltenā zieda bija piesējis sarkanu lielu pušķu banti, un es noteicu pie sevis, ka šitā visi izdomāja tos egļu klasiskos zvanus.. vnk auga kkur kkādā ciemā.. tad mēs gājām uz tirgu, tjip turistu, tur pie viena galda bija melniete (melnā krāsā nokrāsojusies jauniete), kura pārdeva visādas piparkūkas (pavisam melnas un kraukšķīgas), un mana draudzene paņēma pūķi un ķirzaku, es hesitationēju (njā), tad pēkšņi izrādijās, ka viena no formām ir mans skrējošais zaķis ar šķērēm un es prasīju visu ko, izprašņāju kur vai viņa redzējusi un jā viņa kaut kur paņēmusi to uzlīmi un uztaisījusi (es teicu, ka līmēju viņas visur pa pasauli) un es jautāju vai viņai vēl ir tā formiņa izgatavota - viņa teica jā - es prasīju, vai varu tikt pie viņas - mēs visādi runājām, iepazināmies.... tad sapnis sarunu virpulī kaut kur pazuda..