interesanti ir tas, ka te illustratori ir kā vesela suga - viņiem ir savs "raksturs", sava samocītā mīmika un slima paskata sejas, savi jocīgie nepieguļošie apģērbu gabali, katram sava individuālā karikatūr-i-zē-ja-mā personība - un tāda "kopā un viss" klus-emocionāla attieksme. liekas, ka, ja tu viņiem nepatiksi, čukstot pie sevis, klusi, viņš/ā ar trīcošām rokām izvilks no skolniek-somas asu un skata pēc nedaudz norūsējušu nazi - paredzētu tieši tev. jēziņ, kur es esmu nonākusi. es esmu teātris. nu nē, viņi tikai to uzzīmēs. un šausmīgi ļauni ķiķinās.
