zvans mammai un lūk
esmu
piedod ģimene, es gribu mirt
Jūsu pasaule nav savienojama ar manu pasauli, manu pasauli kas ir tur Ārā


pa

piedod pasaule, kas ir tur Ārā
lai gan jūs man esat devuši tik daudz, daudz ko un tikai to, kādu es izvēlos
un dodat arvien,
...šī pasaule nav savienojama ar manu ģimenes "pienākumu" pasauli un man ir vai nu jāplīst pušu vai jāplīst pušu


un es redzu mammas pārgurušās acis, kad viņa atkal cenšas notēlot visiem pārējiem iekšējiem, ka ar mani viss ir kārtībā

es gribu mirt!!!!!!

es gribu apprecēt ārstu. kāds netusē ar medicīnas studentiem?

es gribu apprecēt kādu, kurš mani mūžam lutinātu, ieguldītu siltā vannā un runātu vizuāli
..nevis kāda, kura atbrauc man pakaļ pat tad, kad beidzot iemiegu un rauj kājās un tad palaiž lai es TE "brīvībā" smilkstu (a.k.a. nolīstu, ja man tāda vēlme, savā moku kambarī. vai tad te ir kur citur būt? vai nu smaidi citiem, vai mokies savās nebeidzamajās izjūtāš...)
kurš man vannu taisīs, ko?