nu fuuyy. es sajutos tik ZEMU.
no veikala iznāca dāma, kas tirgo latvijas modes, un uzprasīja, vai man te labi nolīst berga bazārā katru dienu, mani te katru dienu redzot, ārā sēžot, ar kompi. ka es jau varu arī ienākt iekšā.
ai nu jēēēziņ. nafig tie cilvēki.
negribu nekādu kontaktu gribu vnk internetu.
turklāt vēl no dizainera veikala.
nebūtu bijis tā, ka viņa, pīpējot, ar tādu asu zodu un smīnu uz mani skatītos.
episki.
es gribu pazust.
un nekad te vairs nenākt.
fuj.


atradīšu citu stūri. galvenais, ka labākais wifi viņiem no abām veikala pusēm. un es atradu tik perfektu vietu, kur neatspīd ekrāns un garamgājēji nelūr faking visā ko es skatos.

f

ujujujujujujujujuujujujujujujujujjesgribumājās netu :(
neviens man par viņu nemaksās. fuj!

vienkārši fak yu

ai.,.. nav pat vaida vērts

ok man officiāli apnika diskomforts. es esmu pati savs bērns, un man visu laiku ar sevi jārēķinās. ak jēziņ.

pārdomu dienas

es pašķirstīju vecās bildes un, ņemot vērā to, ka ziemassvētkus un mēnesi pirms tam VISPĀR neatceros, tā it kā tas vispār nebūtu bijis.. atceros tikai sauju brīžu -ballītes - , jo laikam tajās bija zīmīgi cilvēki..- tagad ir tik daudz labāk. tagad ir tik daudz vairāk ES ESMU ŠEIT
tagad es arī kaut ko apzinos!

pēc kāzām kaut kā wtf esmu notievējusi un novājējusi bez fiziskām kurstībām - tagad guļu un ēdu un cenšos kustēties.


esmu māņticīga, un vairāk atsakos teikt. bet manī ir kaut kas vairāk kā "nekas"
es arī raudu un dusmojos dabiski... nevis tukši skatos sienā, līdz mani pārņem kratīšanās un izmisums! vai arī iemācījos izvairīties no vidēm, kur es nevaru atvērties, ( jo un jo un jo ) un viss aiz mana blank face sakrājās

mīlīši viss būs lieliski

helsinki

Quit Whimping