esmu praksē piltenē, būšu tajā mazajā ciematā un gulēšu vecajās, čīkstošajās padomju gultās līdz 1. datumam, pēc tam šauju uz pozitīvusu, galvenokārt lai piedalītos paintclubā jo gribi celt savu street art pašapziņu un tikt pie krutiem markerīšiem, tad pēc tam taisu gleznas ar venēciju izstādei cēsīs (iztādē darbiem jābūt uzkārtiem līdz 4. aug) - jāuzglezno 14 gleznas pirms/pēc kāzām. materiālu tādiem darbiem te man nav uz veitas, tāpēc būs jādara rīgā. cīnos ar sevi un sagremošanu par to ka 1. mamma un "seniors" no mansi jaun mēnešiem ilgi gaida kaut kādas debīlas gleznas, bet kādas, to jau neviens nezin, tikai gribas lepoties, bet varam jau iedomāties, kas liktu viņiem lepoties - klasiski ziedi, klišejas bet ar "ideju", un tā, lai es to darītu sev. nu nē. turklāt man griabs darīt ko pavisam citu, un te nav īsti ko gleznot, un visiem ir vienādi audekli, kas ir pavisam debīli. pazūd jebkāda vēlme, un vemt gribās no tā, cik ļoti daudz domāju - KO PIE VELNA LAI ES GLEZNOJU - un tā tad gulēt sanāk švakiņi. un žēl, ka nav interneta. es gaidu lielākus cilvēka pūļus, lai jautrāk. ju nō, man visu laiku vajag, lai kāds man maisās pa vidu un izklaidē, iztrauc manas ubersnūber negatīvās domas. yo. es sāku atkal aizrauties rakstīt. māaaanijāaaaaa. bet ja es aizveršos, pasaule klusēs, un mana iekšpasaule vnk EKSPLODĒS skumjās stulbās negatīvās sastrēgušās domās. man liekas es iešu lasīt grāmatu. vai vnk gleznot ziedus - un tiem audekliem, kuri ir debīli, jo 4 cilvēki ir nopirkuši vienādus komplektus (tas būtu jēga tikai, ja es varētu izdomāt kko smieklīgu, lai izspēlētu to, ka visiem vienādi) - vai arī vienkārši savu pašportretu. lalalaā. man īstenībā atkal iet grūti. horay! horay! horay!