izrāde galā.
man īstenībā besij laukā tas, ka es lietas palaižu garām, jo skrienu
(bet tā skriešāna arī iedveš tādu kā dzīvību, no time for hesitation)
atkal viena, atkal pie darba...
kamēr citi tusējās.
(bet ja ļoti, ļoti gribētu, pievienotos. bet negribu. priekš kam man sevi apgrūtināt!)