burkāni, kolrābji, sarkanā paprika, dižbrūklenes (skaitās antiseptiskas), sarkanie kāposti, ķirbju sēklas

neskatoties uz arī šādām ēdienreizēm, pamanos grēkos pieņemties svara

pantomīmā dzimst cerība

uzlīmes tiek grieztas

skolā panākumi nav, ieslīgstam viduvējībā, tomēr balstāmies uz reputācijas diegiem.

mājās maz esmu, vienmēr steidzos, bet mamma izjauc domu gājienus ar pļāpām. aij, nekas. tētis šobrīd prom un nav kam citam stāstīt. un nav kad vēl stāstīt, jo esmu sastopama tikai steigā no rītiem, kad kavēju tipisko pus stundu.

es nespēju noraksturot, cik ļoti izbaudīju trīs stundas mājās, virtuvē, nopirkusi zivis un vājpiena biezpienu un lietas, kuras man patiesi garšo, visādi kāpost, āboli, burkāni (nevis pielāgojoties tam, ar ko mani baro, visas tās biezputras, rīsi, kotletes, maize, fuj :/), klausījos mūziku no pleiera pie tumbām, un shuffle likās tik trāpīgs, un sēdēju ar lielu, lielu tējas krūku un zīmēju, un zīmēju, un dziedāju, un dziedāju

tāds miers

tas bija pēc tam, pēc trakā riteņbrauciena mājās. pēc lietus un sasalušiem, slapjiem pirkstiem cimdos, un pilnīgas redzēt nespējas, jo brilles ar pillēm pilnas. fuj. es nezinu, es brīnos kā es to izciešu, kad tā gadās. nelikās, ka līs. nesolīja. bet es minos mājās, minos, minos, skaļi liku mūziku un kaut kā pacietu, ja neiedziļinās :D :D kādreiz likās šausmīgāk, ja šitā sanāk.