es tāda smieklīga esmu, rīgā notiek tik daudz un īstenībā man laikam būtu jābūt citur, aizputē, kur varbūt es būtu aizraujošāka, tomēr negribu braukt prom no engures. vai tas ir slinkums vai kas - es nezinu. vai esmu uzgleznojusi kaut ko vai nē - es nezinu. man sāk pietrūkt tīru kreklu. man patīk aizmirsties, man patīk tie cilvēki. its a drug. liekas gan ka mana klātbūtne īpaši nav nepieciešama. tas žēl. tādas domas vienmēr žēl.

lai gan tagad es varu būt droša par saviem secinājumiem.

ai ko tur. jāiet gleznot dzeltenu elvi veikalu uz ovālā luminiscējoši rozā-sarkanā audekla.