besij pārēšanās, un kāpēc es nespēju to kontrolēt? sevišķi, ka nevajadzēju to darīt, jo drīz tikšos ar meiteini, kura tīšām man taisīja visādus gardumus. loģika.. loģika man nepalīdz, drīzāk sarežģij situāciju un es sakitu galvā likumus, nevis vienkārši paļaujos izjūtām, kuras nez kāpēc ir simtreiz paklausīgākas. par vēlu.

ajjjjj
man pietrūka anitas, man pietrūka anitas!!
vot viņa ir dzīvā režisore. klusā, dzīvā, gribošā, kura tā īsti neuzspiež uzreiz, tā bišķīt joko, līdz parādās īstā vēlme, īstā pārdomāta un ļoti realizējamā ideja. beigās sanāk spotāni, beigās mani stimulē, beigās... beigās viss ir brīnišķīgi.
:p

*ps: man uztaisīja suši, cik jauki, piknikojām kapos, nostāgājām nabaga kājeles, nopirku oranžas platform-mary-janes-uz-neliela-papēža humpalās, so grungy-90s, iegājām daukā un palikām daukā, kamēr ar mani runājās daudzi, bet šī garlaikojās kamēr es māju ar galvu un cītīgi klausījos katrā teikumā, līdz vēlāk...