tādu nervu nemieri pēdējā pusgada laikā, es reizēm nesaprotu, kas man ir :p
mmm lolitu pasākums, yayayyay, forši izstaigāju parkā un stingumā paģiras (mēs atkal gājām pa masveidigām vietām un pēkšņi sastingām uz 60 sekundēm, tad turpinājām)(man liekas, es visu laiku trīcu no nemācēšanas gaismā izgulēties/u.c.)
vakar, šķiet, biju visur
aizvakar
un aizaizvakar

atnācu mājās, atradu metodi, kura mani pat iedvesmo sakārtot kurpju skapi un nomazgāt/nospodrināt apavus, apgriezu čolku (pirmo reizi ever sev, yssss), uzcepu vakariņas un tagad nu vajadzētu pasiekaloties par iespējamiem bodyline pasūtījumiem.. hehe

es jau daru tikai to, ko gribu, bet tikai stulbi, ka tas, ka tik ļoti vēroju apkārtējos, liek man kaunēties. tas ir visu manu ārprātīgo uztraukumu pamatā. laikam mazāk jāvēro, ja vien tas vispār iespējams...
bet tad nu paši vainīgi, ka viņi manā vietā kaunētos
es labāk izdaru to, ko gribu!