man ir jāiemācās būt nejūtīgākai, savādāk es varu sviesta saiet ar savu nevēlēšanos iedziļināties bez ārēja spiediena, savām impulsīvājām un ne līdz galam pārdomātajām rīcībām, jo virspusēji taču viss šķiet ok
bet rezultātu obligāti gribas ideālu. nu bāc!

saskrējāmies ar vienu meiteni:

-es jau nevaru saprast, vai iet prom vai kā..

-jā, es arī.

bet vispār uz balkona ēdām 3 kastes ar saldējumu, un tad atnesa rumu

protams, ka viņam nepatīk. tas grauj viņa prestižu. bet vai es vainīga, ka man tik daudz dažādu draugu.
jau esmu piedzērusies, lololol. viena atklāšana.. otra atklāšana.. gājiens uz veikalu.. tagad jau esmu viena.
"viena"
o blakus
man bišķ kauns
prom negribas doties. vienmēr. vienkārši negribas.

kāpēc viss notiek tik stulbi?
tiešām vainīga esmu es? es sāku šaubīties!