dieva dēļ, kāpēc viss notiek tik nepatīkami? man sāp mugura. esmu vairākas stundas pavadījusi bezjēdzīgā kompānijā, jo vajag. es mocijos ar šausmīgu bailes lēkmi, kuru laikam var raksturot kā klaustrofobiju, kopā ar neiejūtīgiem cilvēkiem, kuri vienkārši mani lika mierā, nevis iesaistīja savos darbības procesos - laikam gaidīja, ka es ar pilnu sparu metīšos iekšā viņu vajadzībās. ļāva man mirt klusībā, un smējās un jokoja, jo domāja, ka es taču nerunāju nopietni - taču nesatraucos. nē-ē, es stutēju sienu un trīcēju tāpēc, ka man patīk. es jūtos neizgulējusies un vispār pašsajūta ir pē. turklāt nodarbojos ar ļoti spēcīgu neizlēmību, un kosmētikas noņēmējs kož acīs!
