besij laukaa. vieniigais, ko es PATIESHAAM nespeeju iztureet ir atklaata stalkereeshana. man viss aizveras ciet. tad man neliekas saistoshi ar cilveeku tikties, tas tikai kljuust par jaunu, apgruutinoshu pienaakumu.

un tagad es seezhu un dusmojos, jo nesaprotu, vai es esmu stulba, ka man shiis iespeejas garlaiko, vai esmu nejauka, nejuutu potenciaalus vai nedodu iespeejas, vai arii es driikstu taa justies. man nepatiik steiga. es tagad esmu noleemusi nodaljaa straadaat. es negribu shobriid buut sabiedriska. besij besij besij. bet es jau ljaavos teikt, ka tikshos, jaa, protams, ne bez nejaukiem komentaariem - bet shis, redzot mani draugos (es nodaljaa straadaaju!) - uzreiz suuta zinju, lai es zinjoju, kad esmu briiva. nu velnsvienzin kad es buushu briiva. es beidzot esmu atveeleejusi laiku straadaat pie lietaam, uz kuraam gruuti sanjemties!
tagad man tas viss buus jaatur praataa......GAHHH
un ne jau tas buus super saistoshi un viegli censties runaat mulkjiibas un gudrot sarunu tematikas ar praktiski nepaziistamu cilveeku, kursh ir safanojies par tevi. brrrrrrrrrr!

UN pie visa taa man ir nenormaali karsti un nav ko apgjeerbaa novilkt - un esmu eedusi eeedusi eeeeeeeeduusiiiiiiiiiiii

puiši ir ļoti, ļoti forši, sevišķi daudzskaitlī. es uzsveru daudzskaitli.
tur ir kaut kas neuzspiests un patiess. fun un muļķības, un nevienu tas neuztrauc.
neteiksim, ka meitenēm šādas īpašības nepiemīt, bet viss atkarīgs no kompānijas.
nekad īstenībā nav slikti atrauties no darba režīma :p
un šodien skaņas nodarbībās mani viss process atkal iedzen nogurumā un kompleksos.
bet tie īpaši nekož, tikai nav rezultātu.


bet ne jau pirmo reizi es to secinu
tieši tādā vidē es jūtos.. kā mājās