mamma ir fantastiska, deklamē, kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi neizveseļojas līdz galam un sola stāstīt vēl
es esmu ļoti slima. man sāp galva 24/7, sāp kakls, ir iesnas, ir neriktīgs kuņģis. vakardienu nogulēju.
kamēr man ir jāgatavojas šodien un rīt taisīt dekorācijas karnevālam divās nelielās vietās, ar divām komandām - bet man tas ir jādara. a kurš cits to darīs. neviens jau nezin ko darīt. tikai man ir plāni un es vācu materiālus. plus manas filmiņas ir jāpārvērš melnbaltas. plus jāpievēršas darba sludinājumu atbildēšanā. plus jāizpilda visi solījumi, ka es tur un tev un tev palīdzēšu. plus vēl ir pantomīma izrāde nākamnedēļ. a kurš ies uz mēģinājumiem manā vietā un stāstīs, kas savādāk man ir jāspēlē? labprāt tam visam uzspļautu virsū, bet tas vienkārši nav iespējams!
nevarēju aizmigt kādas četras stundas :)
un, nemieru vadīta, beidzot devos pie mammas, jo nav taču neviens cits, kuram būtu mani jāpažēlo. a šī nostājas 180 pret mani! vienmēr! sakot: nē, tu nekur neiesi. nē, bļaujot. arī par to, cik es esmu bezatbildīga pret savu veselību, ka es varu atļauties kaut kādu sīkumu dēļ to bojāt, jo vēlāk būs tā un tā un tā un tā (un ja es klusēju, viņa turpina runāt vēl un vēl un vēl un kasīt manī vēl dziļāk un dziļāk un dziļāk)

es nebrīnītos, ja es agri nosirmotu, sajuktu prātā vai arī vienkārši izveidotos kaut kāds audzējs nervos no traucējumiem.
buč buč :*

nekas, es ar visu tieku galā un tikai tāpēc jūtos tā, it kā paīstam dzīvotu

mana sirds tutum-tutum
pēdējās dienas par daudz sapņoju
gultā vārtoties, slimojot.

es esmu tik nestiīga
es neesmu tviterī :p