man tas nepatīk. mans lecīgais 75 gadīgais īstais vectēvs ir draugos un ļoti cītīgi pēta katru manu galeriju un katru manu dienasgrāmatas ierakstu. tas liek justies ļoti nepatīkami.
tik pat nepatīkami, cik ir piesēsties pie klavierēm un centsties nospēlēt "Secret Girl" no Sonic Youth, tad aiz durvīm dzirdēt, kā mamma prasa māsai, vai es lietoju pareizos pirkustus - māsa ienāk "nemanāmi", es apklustu un uz viņu skatos. viņa skatās man acīs un tad pasaka "oh." un iziet ārā. Tad man apnīk un izdomāju spēlēt "The Scientist" no Coldplay, jūsmoju par to, ka pamatakordi man vēl no galvas un pirkstiem nav izkituši ārā, spēlēju kādas 30 sekundes, tad ienāk brālis un pagrūž mani malā un saka: "es tev parādīšu pareizos akordus" un spēlē galīgi greizi, kamēr es viņam kā robots trīs reizes atkārtoju, ka "oskar, es spēlēju pareizos akordus. es zinu, kā spēlēt. es spēlēju pareizos akordus. es spēlēju pareizos akordus", kamēr šis vienkārši dancina tās šķības skaņas man priekšā.
fuck off, es piecēlos un apvainojos, aizgāju. cik tad bieži es vispār saņemos piesēsties pie klavierēm - turklāt tikai uz piecām minūtēm??? brālis, pilnīgi aizkaitināts, man kliedza pakaļ: "sorry!" un turpināja spēlēt.

es ļoti cenšos neuztvert personīgi, es ļoti cenšos neuztvert personīgi, es ļoti cenšos neuztvert personīgi
fuck.

aizvien eju cauri visām dziesmām (alfabētiski) ipodā un kopēju reitingus datorā
4670 no 5347
šausmīgi. bet kas jādara, tas jādara. pēc tam būs patīkami un ērti kategorizēt un klausīties automatiskos pleilistus. pie reizes arī dzēšu ārā nevajadzīgās dziesmu kopijas - reducēju kopējo skaitu jau uz 4998. baigi ilgi... šodienai jau apnika...