salst. salst pirksti. man vienmēr ir aukstas rokas.
reizēm domāju, ka pat gulet ejot vajadzētu uzvilkt cimdus, lai rokas un pirksti kaut cik saglabātu savu siltumu. to es vien daru. laižu savu siltumu ārā.

šodien beidzot aizvilkos pakaļ mopei un iztīrīju lielo dzīvokli, kas jau kādu laiciņu stāvēja graujošs pēc abām ballītēm. viss pie grīdas pieķepis. zafte. glitteri. lipīgi šķidrumi. kasīju ar neasu nazi. sūcu, sūcu.. un tur protams siltums nebija ieslēgts. kečups uz durvīm. turēju rokās metāla kātu un centos ignorēt to, cik ļoti plaukstas sāp no aukstuma. ņēmu lupatu, pildīju spaini un mērcu rokas tajā aukstajā ūdenī, lai pēc tam satvertu mopes stindinoši auksto kātu. sarkani pirksti. nav kā sasildīt.

pa tumbām laidu evanescence un smējos par sevi. esmu atgriezusies jeseņinībā. ne no kā piešķiru dziesmām jaunu nozīmi un klausos un kaunos. klausos skaļi un mērcu ledaini sarkani sausās rokas ledainajā ūdenī. tās asiņo. asiņoja jau vakar, un aizvakar, un aizaizvakar. krēmi nepalīdz.

tā tur paliku, līdz kļuva tumšs.

24. janvārī plkst. 15:00 VEF kultūras pils Lielajā zālē
RĪGAS PANTOMĪMA
PASAKA PAR VĒRDIŅU.

Pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem. Režisors Roberts Ligers


aicinu, es tur būšu. laikam latu izmaksā šis prieks.
tagad jāskrien uz nodarbību.