ār-prāts, ĀR-PRĀTS!
kā es varu būt tik daudziem cilvēkiem vajadzīga?

viņa uzlika rokas uz viņa pleciem, jo tāds bija pienākums.
viņš satvēra viņas rokas un aplika sev apkārt, bet viņa sastinga. un tad izritinājās.

- es negribu.

- ko tu negribi?

viņš skatījās uz viņu, viņa to zināja, bet tas skatiens nebija izturams. siena. logs. grīda.

- tad tiekamies mēģinājumā?

- jā.

viņš turpināja skatīties uz viņu cieši, cieši - tik pat cieši, cik viņa bija pievērsusies tukšumam.
tad tukšumā. abi tukšumā.


es eju prom.