nerunāsim par vakardienu, esmu krietni saslimusi. knapi mēģinājumā uz kājām noturējos, visu laiku rāva uz augšu un man ir tik ļoti kauns, kauns, kauns, ka visu laiku uz šo pantomīma izrādi kaut kas gadās - tad roku apdedzinu, tad nostaigājos nelietojama berlīnē - tagad kaut kas gripveidīgs. vakar tik pat kā negulēju, tad auksti, tad karsti, tas jāskrien vemt, tad nenormāli karsti un jāvelk visas drēbes nost, bet visu laiku nenormāli sāp galva. nu jau ciešamāk. nezinu, vai pieradu pie galvassāpēm, vai arī tiešām tik ātri var sākt jau labāk justies. galva reibst.
nāciet šovakar uz izrādi, šim atdodu pēdējās veselības kripatiņas
man ir kauns, visi domā, ka esmu dīvaina un izlutināta, un ka pa mani visu laiku jārūpējas, un ka es par visu apvainojos. varbūt arī esmu tāda, pārāk labos apstākļos radusi dzīvot.
