pavadīju gandrīz stundu lūrot un vērojot kāda cita cilvēka dzīvi, ļoti atsķirīgu. nonācu pie prieka, ka dzīvoju savējo. brrr. ne jau tai dzīvei bija vainas, bet tam, ka es bildēs tik ļoti ļoti iegrimu un skatījos vēl un vēl, pat, kad sen to vairs nevēlējos - es izjutu citurieni. tur nedarbojas mani likumi, tur man nav labi. es pilnīgi sajutos tā, it kā šajā uzspēlētajā miera un harmonijas, un intuitīvisma pasaulē būtu iesprūdusi. tagad tā mani vajās kā slikts sapnis.

www, www, www, www..