Ha ha ha hā! Tas vienkārši bija kronis visam! Kā, es prasu, KĀ drīkst vispār man par manu animāciju teikt: tu varēji tik pat labi zīmēt tikai 1800 zīmējumus - nē - 1500 zīmējumus - 1000! un būtu bijis labi, nevis 2400. ES FAKING IENĪSTU VADĪBU. KĀ VAR TĀ TEIKT, TAD KAD ESMU IEGULDĪJUSI TIK ĀRPRĀTĪGU DARBU? Kā viņi uzdrīkstās kaut ko tik STULBU man teikt, un tad vēl piebilst, ka nevajadzēja izvēlēties animāciju, kad viņiem teicu, ka manam diplomdarbam ir dots pārāk īss laiks, TURKLĀT esmu bijusi gan režisore, gan animatore, kad datormāksliniece, gan skaņotāja. Es ļoti labi zināju, uz ko parakstos! Labāk nekā viņi! Es visu izdarīju! Es iekļāvos termiņā! ES GRIB1EJU VIŅIEM DARĪT ZINĀMU TO, ka viņi ir pārāk virspusēji savā vērtēšanā. Lai normāli paspētu, es tiešām nedzīvoju. Es sāku tik FAKING laicīgi. Es tik daudzas reizes paliku mājās tāpēc, ka "man ir jāstrādā", un tad naktīs raudāju par to, cik vienmuļa ir mana dzīve. Pat pārējām meitenēm bija ieguldīts pietiekami ārprātīgs darbs, lai gan nepabeigts. Tas bija vienkārši negodīgi. DIREKTORS IR FAKING DEBĪLS. Tagad jau spēju par to visu histēriski smieties un domāt, ak kādi viņi ir stulbeņi, bet es tajā brīdi... es nezināju, kur likties aiz dusmām. Es ienīstu direktoru. Viņa balss tonis vienkārši bija komisks, un viņa izteikumi par visiem darbiem bija nekonstruktīvi un smieklīgi, tā it kā viņš būtu sev nostādījis mērķi būt riebīgam. Gan jau tā arī bija. Beidzot gribēja "patēlot" savu amatu. tad jau varēja vismaz piekasīties tur, kur vajag, nevis izrādīt savu autoritāti! AAAAAAARRRRRGGHHH! Un vēl kombinācijā ar jurjāni, MĪĻIE, ES EJU KĀRTIES.
Kā jau bija sagaidāms, beigās nesapratu, vai vispār mans darbs bija labs vai nē. Es neko nesaprotu. Un nafig stādāt, nafig GRIBĒT kaut ko, nafig sasniegt mērķus! Nafig dzīvot!
Hmmm, par laimi The Birthday Massacre kā reizi ir ļoti daudz dziesmu, kurās tiek apdziedāts apbižots un izmantots 4. gribasspēks.
