Es jūtos bišķīt nomākta un bišķīt izmisusi, pierijusies dažādas kūkas un vienaldzīga. Mani ietuntuļoja divos džemperos, vilnas segā un klēpī spilvens, un brālis ir pie lielā datora. Man gribas raudāt, laikam, tikai īsti nezinu kāpēc.

Ｍａｎ　ｓａｌｓｔ　ｒｏｋａｓ　ｕｎ　ｓｖｉｌｓｔ　ｖａｉｇｉ，　ｕｎ　ｓāｐ　ｋａｋｌａ　ｓｋｒｉｅｍｅļｉ．　Ｅｓ　ｐａｍａｚāｍ　ｖēｒｏｊｕ　ｔｉｋ　ｓｅｎ　ｉｚｄｚｅｒｔā，　ｖｉｅｎｔｕļā　ａｌｕｓ　ｉｅｄａｒｂīｂａｓ　ａｉｚｓｌīｄēšａｎｕ，　ｕｎ　ｃīｎｏｓ　ａｒ　ｔｉｋ　ｓｐēｃīｇｕ　ｎｅｇｒｉｂēšａｎｕ．．　ｐａｔ　ｅｌｐｏｔ　ｎａｖ　ｐａ　ｐｒāｔａｍ．　ｐａｔ　ｇｕｌēｔ．　ｐａｔ　ｓｔａｉｇāｔ．　ｅｓ　ｇｒｉｂｕ　ｍūｚｉｋｕ　ｕｎ　ｂｅｚｍēｒķīｇｕ　ｂｌｅｎｚšａｎｕ　ｓｉｅｎā，　ｂｅｔ　ｍａｎ　ｉｒ　ｓｌｉｎｋｕｍｓ　ｐｉｅｃｅｌｔｉｅｓ．　ｅｓ　ｇｒｉｂｕ　ｎｅｂūｔ．　ｅｓ　ｔｉｋ　ļｏｔｉ　šｏｂｒīｄ　ｇｒｉｂｕ　ｎｅｂūｔ．

  ( bet par to nē, citreiz )