pat daukā brīnās par manu lieko emocionalitāti un klusajiem izmisuma sprādzieniem, ha hā. es tiešām esmu neciešama. un viņiem šķiet, ka es to daru tāpēc, ka mani apgrūtina process, ka multene nav sanākusi tā, kā būt vēlējusies. muļķības! mani nomāc neziņa par tālāku rīcības plānu, saspiestajiem no-skolas-uz-dauku grafikiem un apziņa, ka nāksies no sevis izspiest VISU un censties, pūlēties un mirt nost kārtējā nieka dēļ (to es protu darīt vislabāk). un fui. pasaulē ir pārāk daudz Džeka sociotipi. es viņus.. ienīstu! atkal skolā jāsaskaras ar diviem, daukā ar vienu.. tā patērēju jebkādu enerģiju, kāda man vien būtu atlikusi :/
