Nu cik jauki! Pienācis Laiks svinēt savu vientulību. Ar tukšu sejas izteiksi un pārmocītām acīm atgriežos blenzt Mayas sistēmas biezokņos. Patiesi, tie logi augiem līdzinās, kur katram jāatrod pareizās sēklas, kuras iesēt.

Pati to izvēlējos.

Un kāds prieks! Kāda līksmošana pārnākt mājās no tās sasodītās Daukas, kura izdomājusi manu ar pēdējiem spēkiem eksāmena laikos izmocīto teikas interpretāciju pārvērst pilot-projektā. Manī dzīvo spēkā pārpilnība, jā, jā! Līdz nākamajai nedēļai Jums visu sataisīšu; nu bet lūdzu! Un ziņošu, ja nu neuzspēšu...
Ja nu neuzspēšu....
Ja nu neuzspēšu.

NU PROTAMS, LAIKA MAN IR DAUDZ, UN CILVĒKS SPĒJĪGS STRĀDĀT NEPĀRTRAUKTI! VAI PAREIZI? man tāpat nav cita, ko darīt.
Es ienīstu savu cilvēcisko mazsvarīgumu. Jums liekas, ka es izvēlos būt viena?