man riebjas izklāstīt savas problēmas
man riebjas cilvēku interese par to, kāpēc man ir slikti
kaut gan pati nekad neesmu spējusi ar sevi tikt galā, ES NEVĒLOS PAR TO RUNĀT. viss jau ir izķidāts! visi zin, kas ir jādara. kādēļ atkal un atkal atcerēties visas problēmas un nepilnības, kas manā galvā trako? es gribu aizmirsties. tik ļoti.


man RIEBJAS tas, ka viss, viss vis viss vissssssssssssssss dzīvē prasa ārkārtīgu piepūli. tikai censties, un censties.. jau pāri spēku izsīkumam. grauzt nervus tāpēc, ka ir pienākumi. nav izejas, nekad nav izejas. bet pasaulē ir pieņemts būt atbildīgiem! čakliem! mūžīgi darbīgiem...

es atkal izklāstu savas problēmas. un kāpēc es to ienīstu? tāpēc, ka mana seja saviebjas un es sāku nekontrolējami raudāt, kamēr daudzu klaviatūru NĒ
N:E N:E NĒ N":Ē es nevēlos raudāt

es atkal visu ienīstu.