es sēžu skolā, atnākusi divas sundas par ātru. divas saldas stundas, kuras tika no mana trūcīgā miega daudzuma nozagtas! bet par to nē.
atkārtojos. rakstu un dzēšu, un rakstu, bet man negribas izlikties. ar zīmuli viltās švīkas tiek veiksmīgi dzēstas, līdz nonāku atkal pagātnē - jo pirms piecām minūtēm lapa bija tik pat tukša, cik tagad. sarežģīti apturēt pirkstus spiest atkal delete. man patīk spēja atņemt izteiktos vārdus. tik viegli.

patiesi - man ir uznācis savāds, mierpilns garstāvoklis. iR tā, it kā manī mītošais trakūms būtu izpurināts.
vai arī to dēvē par vienkāršu nogurumu.

es nevaru pārstāt pie sevis smaidīt kā samulsusi! par spīti - PAR SPĪTI visam, es esmu nonākusi tik mierīgā, plūstošā pasaulē.

un atkal, atkal, ATKAL vēlos kliegt - sabīn, izbeidz!