un izrādās, ka visu šo laiku viņš ir domājis, ka es esmu psihiski nelīdzsvarota. ka viņš ir bijis nevainojami perfekts, un es pēkšņi bez iemesla izdomāju, ka man viss riebjas :D ka es esmu JUKSI. ak, kāds prieks! zināju, ka manus noklusējumus nesaprata, bet nu tas ir vienkārši ģeniāli. :/
tas ir tā - man emocijas esot ne no kurienes. BEZ IEMESLIEM. grahgh man gribas sist pret sienu, cik cilvēki var būt stulbi.

tādā gadījumā man ir jābūt vēsai, nekustīgai lellei, kas nedomā, nejūt, bet vienkārši paklausīgi smaida un klausās? un apbrīno to, cik viņš ir "brīnišķīgs"? cik ļoti viņš izdaiļo savas neeksistējošās spējas.