KĀPĒC
.. es nevaru vienkārši darīt to, ko vēlos? viiiieenkārši? māku klausīt visus, pat nevajadzīgos komentāros un aizrādījumus. Tikai savus nē.

"Es gribu pastaigāties! Man apnikusi sēdēšana. Gribu kustību," es murkšķu pie sevis, bet tomēr nē, neiešu.

"Man gribas gulēt!" viņa nomocīti čukst, bet turpina slēdzelēt tabs.

"Es gribu beigt čakarēt savu ādu!" viņa histērijā kliedz un tad atkal apsēžas un iekasa rētas.

"Es gribu tikties ar cilvēkiem.. jebkādiem... gribu izvilkties no mājas," viņa vaid pie sevis. tikai pie sevis.

"Es gribu ēst veselīgi!" viņa pie sevis domā, tomēr rij sūdus. Pag, pag pag... tu taču ēst nemaz negribēji!

"Es gribu skatīties filmas," viņa vārdo, tomēr datora arhīvs paliek neaiztikts.

"Es negribu ieslēgt datoru un tur pavadīt ikdienas piecu stundu devu! nēē! šoreiz nu tas tā nebūs!" viņa plāno, braucot mājās. Ieejot istabā domas izgaist un sākās elektroniskā rūkoņa.

"Šodien es izpildīšu: 1. literatūru; 2. grafiku; 3. foto; 4. video..." HAHAHAHAHA nosēdēji pie datora, ja? skapis nesakārtots divas nedēļas, ja? grīda ar piekaltušu, nenotīrītu eļļas krāsu, ja? Paletē arhipelāgs, ja? pie velna, makets iesākts??