neciešu visu to laiku, kuru es iztērēju savu ādu kropļojot, ēdot un spēlējot simcity

stulbais dators. tevis dēļ es ziedoju savas acis un nekādu dižu prieku tāpat negūstu.

cik ilgi es izdzīvošu, būdama nepārtraukti uz histērijas robežas?
viss dur kā tūkstotis naži. no viena teikuma es māku izveidot jaunu ceļu līdz histērijai. simtiem taku, simtiem zaru un simtiem neaizgrūžamo domu, kas gatavībā gaida.

Bet es zinu, jums visiem jau sen apnikušas manas mūžīgās, bezcerīgās problēmas. cik apsmejami un uzjautrinoši. kam gan būtu pacietības mani izturēt?

es esmu pārāk prasīga. muļķe, kas nenovērtē to, kas viņai ir. visas manas vēlmes ĒD MANI NOST. es atsakos ticēt, ka nesasniedzamais ir neiespējams. kaut kā tik esmu aizmirsusi, ka lietas nenotiek pašas no sevis