šodienu atzīmēju riņķojot pa dārzu ar ābolu zobos un dziedot "tev ir ļoti skaistas kājas". nez vai kāds reiz sapratīs to, ka man lietus netraucē.

milimetrus no asinsvada, kas skaidri un gaiši iezīmē savu eksistenci manās rokās, sarkanās piles lēnām uzrodas un izplūst ādas krociņās. tagad es tās vēroju un prātoju, ar kuru guašas krāsu vislabāk tās imitēt.


es vienmēr esmu gribējusi zināt, kāda ir sajūta, griežot vēnas.