Ir brīži, kad tu jūties lieliski.
Man tie ir pēc pantomīmas, kad tu esi tik ļoti, ļoti sevi (selektīvi un pat trūcīgi) izlicis apkārtējos, ka pēc tam kā.. avalanša izplūst visas domas, visas emocijas, un dārgais kāju mājupceļš ar pleieri ir brīnišķīgs. Visas 40 minūtes pa aukstumu ir svētas, skaistas un sapņainas. Es katru reizi palaižu garām tramvaju, kas varbūt, ja trāpītos pareizā brīdī, samazinātu ceļu pa 20 minūtēm. Bet es negribu! Es gribu vēso, vēso, skaisto, klusi - skaļo ceļu, kad apkārt nav NE VIENS un varu sev smaidīt un justies pašpārliecinata, un pa tumšajām liepu alejām soļot, tēlot un dziedāt līdzi.