sēdēt uz kripatām, putekļiem un adatām

kā lai saprot sevi, kā lai nepatīkamās domas aizbīdīt, izstumt no prāta? es nespēju, un mocos jau otro nedēļu. es nezinu, vai es vispār gribu atkal dzert. jebkad. briesmīgi ir tas, ka, kad es beidzot sāku sevi pieņemt, vismaz cenšos, viss noiet griezi. es atkal sevi ienīstu, ahahhahaahā! tāds naids ir sulīgs, pat patīkams. es zinu, ka es sevi nicinu. Un patiesībā es no tā netikšu vaļā nekad, nekāāāād.... mans prāts ir iestrēdzis nesasniedzamos ideālos. es saku un neticu.

derētu kādriez piedomāt pie darbībām. hmm.

un kārtējā negulētā nakts.

ieslīgšu savā "otrajā dzīvē". vismaz tur esmu savādāka, jo nemūldu.