Pasaule ir tik vienkārša. Vakar gājām cauri mežam ar mammu un runājām par Twilight. Es stāstīju to, ka man bija skaidrs, ka grāmata ir vienkārši 1. emocijas salkana izpausme un - būdama tāda, ar pirmo emociju - man viņa patīk. Un tad es stāstīju to, kā Anitai arī patika, jo viņa ir pēdējā emocija. Un par to, ka Alise teica, ka viņai tas likās kā ļoti garš un slikts serials, jo - suprise suprise - viņai ir 3. emocija! Tāpēc jau tie kritiķi dalās tajās divās grupās - vai nu ļoti patīk tā grāmata vai nē. Vai nu viņiem ir rezultatīvās (pirmās, ceturtās) emocijas, vai nu procesīvās (otrās, trešās) emocijas. Un tad mamma iesaucās - bet tas ir tik vienkārši! Visi tie strīdi ir tikai tāpēc!? Un tā nu ir. Bet ej nu risini pasaules problēmas, centies ieskaidrot un pārliecināt par teorijām, lai tiktu pie kaut kādiem mazsvarīgiem atrisinājumiem. Nēēēēēēē.. Bet pašai noder, manā galvā viss ir savienots, sakārtots un vienkāršots ar psihosofiju. Tā varu pieņemt pareizos lēmumus un vienmēr būt soli uz priekšu, jo esmu vispārinājusi situāciju pirms viņa ir noritējusi. Es izklausos jukusi :D