Jo veiksmīgāks tu izskaties, jo vairāk no tevis cenšās noplēst.
Bet kāpēc uz veiksmi skatās tā, it kā aiz tā slēptos arī materiālā veiksme?
Jo veiksme ir iespaidi, izmantotas iespējas, eksperimenti, bet iespaidi paši vien jau neģenerē naudu.

Pēdējā pusgadā man ir veicies iespaidu ziņā, bet neveicies naudas ziņā. Man ir piedāvāti aptuveni 15 dažādi freelance darbi, kuri visi ir izkrituši cauri. Parasti izkristu cauri tikai daži, nu varbūt pieci.. Tā vietā, es mēģinu šo laiku izmantot lietderīgi, lai attīstītu savu mākslu, sevi kā cilvēku, vairāk laiku pavadīt lai iedziļinātos sevī, būt cilvēcīgai pret sevi, būt cilvēcīgai pret citiem, ja mani neredz nevienā darbā. Daļa no problēmas ir arī tas, ka es vairs nevēlos kuru katru darbu, bet tad labāk to laiku veltu sev. Tas laiks ir kā smilšu pulkstenis, jo drīz iekrājumu vairs nebūs. Pirms pusgada bija garantija, ka no šī brīža man būs darbs divos jaunos projektos, bet arī tie ir atlikti. Kaut kam ir jānotiek, kaut kādai materiālai veiksmei ir jānotiek. Es daru visu, lai tas varētu notikt, bet tas nenozīmē, kas tas man izdosies. Varbūt gada beigās attapšos, ka ir tiešām jāstrādā un jākalpo kapitālismam.

Bet pēc šiem atklāsmju mēnešiem tas būtu ļoti grūti.

Kaut kam, lūdzu, ir jānotiek. Es meklēju. Es esmu atvērta. Es rīkojos. Es vel ticu tam, ka IR iespējams dzīvot citādāk.