Liekas, ka vienīgais veids, kā izdzīvot, ir pieņemt, ka mana mamma ir stulba. Es vispār neticu “stulba” cilvēka konceptam (visi taču ir gudri savā jomā..), bet liekas, ka nekas cits neatliek, jo cenšos saglabāt iekšējo mieru un neļauties provokācijai, kura varbūt pat nav. Varbūt viņa lieto stiprus vārdu, bet nezin, ko tas nozīmē. Varbūt viņa izliekās un spēlējās kā kaķis ar peli. Bet tā man labāk nedomāt. Labāk domāt, ka patiešām stulba.