joprojām tik daudz nosaka d vitamīns, un tā trūkums. tas ir tik jocīgi, kā tas VAR izraisīt ļoti negatīvas pārdomas, depresiju un pārlieku sīkumainu pašanalīzi, aizkaitināmību, noslēpšanos no citām fiziskām būtnēm.
šorīt atvēru logu un sauļojos gaismas starā. Vakar un šodien paņēmu kārtīgu vitamīnu devu. Tagad man galvā skan "es varu teikt, ka ir slikti, bet īstenībā ir labi!" un citas tāda tipa domas kuras pārpeld pāri uztverei, pašas no sevis, un arī kaut kādi darāmie darbi beidzot rit uz priekšu.