mur

es lejaa mazgaaju traukus un tad teevs teica, ka es virtuvee esot gracioza. un vinjam ir taisniiba. ne par to graciozumu, bet gan par to, ka es virtuvee esmu pati ar sevi. es pat mazgaajot traukus izjuutu sevi sapluustam ar tiem traukiem, to formu un uudeni. un tobriid ir arii laiks padomaat. padomaat par to, kas man liek sajust sevi. sajust sevi darbiibaa. kas ir tas, ko darot, es varu atdoties. jo tikai taa var radiit, ko veertiigu. un no manis nav jeegas arodaa, kursh mani nepanjem liidz ar visu sirdi ciet. tas ir kjeksiitim. bet es negribu kjeksiitim. paaraak daudz darbu tiek dariiti kjeksiitim. cilveece apstaasies savaa izaugsmee, ja viss tiks dariits kjeksha deelj un savu noteiktu £/$/(eiro ziimes uz klaviatuuras man nav)/ deelj. bet kas ir mans?
es miilu formu un cilveeku.
un to savstarpeejo komunikaaciju. taa to vareetu nodefineet. bet tas ir ljoti plashs jeedziens un pateikt, kuraa virzienaa peldeet es nevaru, jo neesmu izmeegjinaajusi nevienu. teoreetiski varbuut, bet ne pie pilnas apzinjas. man vajag iemeerkt galvu kaut nedaudz tajos uudenjos, lai zinaatu, kas notiek un kaa darbojas. un ko es no sevis tanii jomaa varu izvilkt. viens no veidiem, iznjemot vasaras iespeejas, kaa es sevi vareetu papeetiit ir zpd. jaaskataas cik daudz es speeju iedziljinaaties kaadaa jomaa un cik manis tam pietiek. un vasaraa nepaarprotami ir daudz plaanu ko un kaa, jo vajag kaapt laukaa no nezinjas.
beernudaarzs beidzies.

skrienu skriet.