mur

It's never gonna be enough

a es zinu kapeec durvis ir jaataisa ciet.
jo man ir par daudz speeka, lai padotos, bet es gribu padoties.
es gribu sabrukt un piedraazt visu un visus. neelpot svaigo mitro gaisu.
neest. neredzeet. nedzirdeet. man gribaas tukshumu.
un ja es buutu kaut kripatu vaajaaka es taa arii dariitu.
tikai racionaalaa smadzene man saka ka no taa nav jeegas.
tapeec ir jaasleedz ciet.
lai sirds dara vienu, un praats citu.
citaadi es mociishos aiz taa, ka piespiedu kaartaa kko daru.
spiezhu sev elpot feikoto gaisu.

es tik ljoti gribu lai atsleegas paliek pie vinja. es negribu atkal taas pakaart gaisaa.
es gribu apstaaties. man ir apnicis dziivot no pavasara liidz rudenim un mirt katru ziemu.
nelaid mani valjaa.
nelaid.

vaardiem nav noziimes, viens teica. bet toreiz gan par ko citu. nezinu par ko. ne man.

laiks kaut kaa tecinjus steidzas pabeigt arii sho kalendaaro 1/12
neskatoties uz luugsnaam
vinjsh luudz lai atstaaju durvis valjaa, bet kaa ar caurveeju? kaa ar tiem caurstaigaataajiem?


datumi smejaas par nolemtiibu paarmainjaam.
kad ir tas briidis, kad viss, kam bija jaamainaas ir mainiijies un iestaajas klusums? cik var skriet?
kur?
es ceru ka izejas nav. vismaz ne shoreiz.


nezinu kurai no religjijaam pieveersties.
kaa aizmukt no divkoshiem un neatdot atsleegas neuzticiigajiem.
tas ir mans.

kaa paredzeet zemestriices?

netiek pienjemtas atbildes "es gribu dariit ko citu". te viss ir taa kaa grib teevs.

Tu esi mirklis un bezgaliiba!

man patiik riiti vienatnee ar kafiju, cigareteem un skalju muuziku.

es lejaa mazgaaju traukus un tad teevs teica, ka es virtuvee esot gracioza. un vinjam ir taisniiba. ne par to graciozumu, bet gan par to, ka es virtuvee esmu pati ar sevi. es pat mazgaajot traukus izjuutu sevi sapluustam ar tiem traukiem, to formu un uudeni. un tobriid ir arii laiks padomaat. padomaat par to, kas man liek sajust sevi. sajust sevi darbiibaa. kas ir tas, ko darot, es varu atdoties. jo tikai taa var radiit, ko veertiigu. un no manis nav jeegas arodaa, kursh mani nepanjem liidz ar visu sirdi ciet. tas ir kjeksiitim. bet es negribu kjeksiitim. paaraak daudz darbu tiek dariiti kjeksiitim. cilveece apstaasies savaa izaugsmee, ja viss tiks dariits kjeksha deelj un savu noteiktu £/$/(eiro ziimes uz klaviatuuras man nav)/ deelj. bet kas ir mans?
es miilu formu un cilveeku.
un to savstarpeejo komunikaaciju. taa to vareetu nodefineet. bet tas ir ljoti plashs jeedziens un pateikt, kuraa virzienaa peldeet es nevaru, jo neesmu izmeegjinaajusi nevienu. teoreetiski varbuut, bet ne pie pilnas apzinjas. man vajag iemeerkt galvu kaut nedaudz tajos uudenjos, lai zinaatu, kas notiek un kaa darbojas. un ko es no sevis tanii jomaa varu izvilkt. viens no veidiem, iznjemot vasaras iespeejas, kaa es sevi vareetu papeetiit ir zpd. jaaskataas cik daudz es speeju iedziljinaaties kaadaa jomaa un cik manis tam pietiek. un vasaraa nepaarprotami ir daudz plaanu ko un kaa, jo vajag kaapt laukaa no nezinjas.
beernudaarzs beidzies.

skrienu skriet.

vai no viiriesha puses ir adekvaati izshkjirtes no meitenes, pie kuras dziivo, bet neizvaakties.
palikt uz dziivi, skaidri pasakot, ka attieciibas ir bezjeedziigas.
un vinjsh azbildinaajaas ar to, ka grib shkjirties leenaam un bez stresa.
c'mon! kur paliek eetika?

parasti paari skaita dienas/meeneshus/gadus cik JAU pagaajis
man sanaak otraadi - cik veel ATLICIS

patiikami, ka atlikushais laiks ir ilgaaks, nekaa kopaa pavadiitais. tomeer buus briidis kad buus otraadi. bishkus bail.

es esmu apkraavusies ar bildeem no trim bildeeshanaam. jaadara viss taa labaa, lai izskataas eedami. jo shaadas haltuuras ik pa briitinjam ir ljoti noderiigas.
un vispaar ir ljoti daudz ko dariit. darbu ir daudz. bet patiikamaakais ir tas, ka IR laiks dariit.
briivlaiks pienaacis tieshi laikaa, lai kaartotu sevi un to nelielo haosinju, kas izveidojies.
shodien iekshaa juutams speeks.
un kristaaltiira sajuuta.

izkaartot graamatas citaadaak, paarkaartot skapi, izmest visu kas tracina un traucee skatam, bet nemainaas nekas
taapat paliek viss savaas vietaas un nekaartiiba..

vai var nomainiit miiljaako un daargaako kreeslu pret tabureti?
izpleest ar visaam naglaam un izmest. ne uz ko nepamatojoties.



shodien man gribaas pleest stiigas. dzert shnjabi no pudeles un laist pirkstus tajaas.

es neko negribu mainiit. ir gruuti, bet bez ir veel gruutaak.

tik jauka sajuuta ir, kad pirms mammas atnaakshanas no darba tu cep kraasnii kartupeljus, galju uz grilla un mamma atnaakot maajaas prasa kapeec tik maz salaatus sagriezi! kad vinjai buus labi, a?

seezhu jau 4to stundu pie bildeem un nespeeju neko padariit. ne ta slinkums, ne nogurums. redzu ne bildi a atteelu. stulba sajuuta, jo iguldiits daudz darba, bet ridigjeeshanas darbu gaitaa esmu samaitaajusi to sajuutu, jo galiigi nesaprotu, kas der un kas neder teemai. garastaavoklis ar taads stulbs. lai cik nesmuki tas skaneetu.
itkaa jau varu atljauties paslinkot, jo exameni un stuff.. baigi censhos un taa. bet nevaru ciest es to sajuutu, kad nekas nav padariits. un bildes 1dien jaatdod. un nevaru es 177 nest.

shobriid laime paari malaam.
pavasaris sirsninjaa.
beidzot!

man ir labi!!
:)

ir veelme izdzesties. atkal. te ir parak daudz mulkjiibu.

cik labi ir guleet, kad neviens nemodina. zem siltas segas kameer aaraa salna un -3.
ieshu taisiit kafiju un tiiriishu kartupeljus.
un zan. padod zinju, luudzu, kad buusi sazvanaama!

cik skaisti viss. cik viegli.

diena klusa un tumsha. lietus sitaas pret jumta logiem. eedu kondenseeto pienu lielaaam karoteem. novilku richarda galliano /french touch, lai klusumu nedaudz maigaaku padariitu.
..
paklausiijos.
es palieku pie gotan pro.

nav jau taa ka man vienai slikti. man vienai ir ljoti labi. esmu to iemaaciijusies cieniit.
bet taa ir veelme atdot kaadam to ko juutu. jo veelme ir sajuuta, kas liek justies laimiigai. dziivai. tas liek sajust sevi pilniibaa. sajust katru nostuuriiti sevii.