bioluminiscence

Es atceros, kad esmu jutusies tik slikti. Kad kā tīnim aptrūkusies vēlme dzīvot.

Arvien svārstos par praida gājienu. Sākumā atmetu domu, jo ļoti iespējams kaut kur iereudzītu viņu.
Vakardien kā no zila gaisa uzraksta Gerda, saka, lai nāku. Viņai būšot karogs un sarkani mati.
Nepatīk sajūta, ka gribu, bet tā kā vajadzētu izvairīties. Latvijas geju aprindu mazā loka lāsts.

Uzrakstu Z. un K., ko viņas domā par pievienošanos.
Ja nu kas, jebkurā brīdī varu doties prom.

Ir situsi divu grāmatu no kaut-kad-lasīšu-kaudzes stunda. Ceļā Rūjiena-Valmiera-Straupe-Rīga lasu ‘No Jāņiem līdz Murjāņiem’. Nekas ļoti spožs. Vairākkārt ar mērķi iegaumēt pārlasu, ka lapu koki celtniecībai jāzāģē dilstošā mēnesī, bet skuju - augošā. Grūti pateikt, kādēļ tiecos iegaumēt tādas lietas. (Protams) kaut kas Ziedonī ļoti pievelk. Atgādina manis paša ekstravertāku, nedaudz konservatīvāku versiju.

Laikam šis ir viss.
Lūdzu viņai atsekot man šeit. Kad viņa to izdarīja, sāku raudāt.

Es ceru, ka šim visam ir pats labākais iemesls. Šeit man vajag pašu labāko iemeslu. Man šķiet.. es esmu izsmēlusi vienas dzīves mīlas sāpju devu, bet vēl man ir aizdomas, ka šādi esmu rakstījusi jau pirms gadiem. Es izvēlējos sevi pašā grūtākajā veidā. Es nevaru beigt to salīdzināt ar bībeles dēla nogalināšanas metaforu. Ļaušanās un ticība, pārliecība sekot iekšējai balsij. Šobrīd gan es nejūtu to pareizu, es to veicu, bet.. šajā brīdī tas nešķiet pareizi. Ir tikai dziļi sāpīga neizpratne, kādēļ.

Bet atbilde nāks. Caur padošanos un pieņemšanu.

Pēdējā laikā pēc cigaretes uztīšanas ar nagu filtra galā iespiežu divas krusteniskas svītras. Holy smoke.

Ir grūti atmest, jo nejūtu to kā nemīlestību pret sevi. In fact, man niez pirksti sarīkot ‘Smēķēšanas stundu’, kurā visā pasaulē noteiktā stundā tiek vismaz vienmreiz uzsmēķēts, kur ģimenes sēž pie monopola ar pelnu trauku starp jautājuma zīmju un dārgumu lādīšu kartiņu kaudzēm. Kur ikvienā logā tumsā pulsē mīlošs, oranžs aplītis, simbolizējot mieru un cerības.

Mēs dzīvojam pārāk nopietni.

Interesants, entuziasma pilns sapnis, žēl, ka tas nebeidza beidzoties.

Laukos netaisa half squatus, laukos ir sausās tualetes.

Man iet dažādi.
Piemēram, tikko bija eksplozīvs strīds ar māsu. Kamēr neesam pabeiguši remontu otrajā stāvā un dodamies lejā gatavot/mazgāties.. aj. Mēs traucējam viņai un mīlniekam. Traucējam vietā, kuru ar tēvu iekārtojām tajā ziemā pēc bezpajumtniecības, kad ar pārsalušiem pirkstiem nesu stingas mēbeles. Un ko mēs gaidot, kāpēc nepabeidzam remontu, kamēr viņa izklaidējas kaut kur. Iesita pa sirdi. Izkliedzos. Pēcāk drusku salabām, izrunājāmies. Laikam gluži vienkārši jebkas, kas atgādina izlikšanu drusku satrigero. Nu labi.. arī māsas smagnējās rīcības.

Citādi.. es pļauju ar izkapti, zālespļāvēju, veidoju formas ceriņu atvašu džungļos, apgriežu bumbieri, atkal pļauju, pakāpeniski ravēju dobi un domās mulčēju, pabaroju trušus, uz kuriem maz esmu skatījusies, apsēžos visās harizmātiskajās vietās un gaismās. Smeldz visi muskuļi, es guļu diendusas. Manā kabatā vienmēr ir galoda.