bioluminiscence

Rīts kā saldskābmaize.

Skumjas, kas mijas ar dziļu skaistumu un mīlestību. Tb patiesība. L. allaž manī atstāj skaidrības, miera un dziļa prieka sajūta. Un domāju, ka tā nebūt nav nejaušība, ka tieši šorīt mums bija tāda saruna. Viņai zvanot no rīta un caur raudām stāstot, ka viņas un R. attiecībām ir pienācis skarbi loģisks gals, bez apdomas saģērbjos un dodos pie viņas.
Uzklausīju viņas bēdas, grūtības, dalījos ar savām. Patiesa otra pieņemšana un pārdomu paušana. Arī es šorīt atklāju viņai vēl vairāk par to, kas mani māc, ko nebiju teikusi nevienam. Es zinu, ka viņa pieņems mani ar visām spirālēm, un es zinu, ko viņa domā par visa toksiskumu, jo to pašu domāju es.

Dodoties pastaigā atpakaļ uz centru, caur asarām viss šķita skaists.

Pilns spirāles loks vienā dienā.
vai nu man pietiks. vai ejot mājup vienai un domājot, vai viņa mainīs virzienu, būs bijis gana.
Laura, klausoties manu televisa presenta, allaž jautā, kādi ir mani iemesli spirāļoties.
Bailes paļauties, ka tā būs vēl kādreiz.

Viņas diena bijusi skaista. Man: gurdums, nepiepildītas vēlmes, kamoli kaklā un sekss pusratā. Mans skaistums tajā laikam atklāsies vēlāk.

Otrs roltons paliks man. Bez zupas un ar kečupu.

Skaista nedēļa.
Izskaņā piezagusies dziļa vientulības sajūta. Gulēt-raudāt laiks, jādod sev laiks.

Kā tad tā.
Thats what she said.

Atvērto durvju diena Rīgas centrālcietumā.

Tīra laime.
Kā sniegs bez pēdām, gruzdošs augstā ziemas saulē.

Nē, es šodien nerakstīšu rokas dienasgrāmatu. Dažreiz ir pauzes.
Tas nav ne klāt, ne nost. Mēs esam turpat, ārpus lēmumiem, ārpus jā un nē, ķerot viens otru.

Ja kādu problēmu pārāk ilgi nevarot atrisināt, tad risinājums ir pati problēma, kā teica kaut kāds cilvēks.

Stieņa nakts, rīts un diena.
Kaķu ielokā, pievēršos nedēļai, kas gaida.