bioluminiscence - October 11th, 2022

Drīz pēc pamošanās, pēc suņa un sevis pabarošanas ar auzu putru, jūtu, ka nepieciešams pagulēt uz grīdas. No šavāsanas skatos uz saules ilustrāciju, pirmo reizi nodomājot, ka lustras cenšas tai līdzināties. Vakardien pašā vakarā pēc divu dienu hardcora ar grāmatu tirgošanu, viss šķita skaidrāks, bez neiestrēgšanas emocijās uztverams. Manas pārpūles ir neuzticēšanās, ka viss notiek uz labu. Skatoties tumsā aiz loga viss bez vārdiem atraisījās un tapa redzams. Šodienai nolēmu nedarīt ierasto un atkal mēģināt ļauties, no grāmatu tirgotāja pārmesties uz lasītāju.
Tādēļ praktiski var teikt, ka es paredzēju, ka lāpstiņā šodien būs krampis no visas pasaules nešanas un man nāksies pavadīt dienu guļus, lai atcerētos, ka pasaule nes mani.