(no subject)
Aug. 12th, 2022 | 09:49 pm
Instagrams pārbaro ar pēcšķiršanās tekstiem. Tie palīdz, daļa to.
Agroritmi darbojas manā labā, amen.
Lielākoties ikdienā spēju palīst aiz domu oderes un redzēt. Kad tuvojas sāpes, es izkāpju no tām kā no upītes. Apsēžos krastā un skatos uz tām.
Taču ikdienas neveiksmītes demotivē vairāk kā parasti. Citkārt es viegli pārslēgtu fokusu un domātu, ko situācija man cenšas pavēstīt, ko darīt citādi. Šobrīd ir tāds: ‘jēziņ, es tikko jau pārcietu smagus mācību brīžus, vai tiešām šis nevarētu iet vieglāk?’. Viss ir mazliet jutīgāk kā parasti.
Dažbrīd svaipoju tinderi, tad strauji aizveru. Mēreni aktīvā prokrastinācija, jo vēl neesmu gatava tiem lielajiem notikumiem, kas mani gaida. Es vēl nejūtos tik stipra, lai stāvētu mainīga vēja ātruma brāzmās.
Cenšos nelasīt viņas cibu, jo tad man gribas aizrakstīt viņai dusmas, jo kā tā var.. Un tad ‘kā tā var’ rūsē iekšā visu dienu. Jo tālāk esmu, jo patiesāk, mierīgāk.
Agroritmi darbojas manā labā, amen.
Lielākoties ikdienā spēju palīst aiz domu oderes un redzēt. Kad tuvojas sāpes, es izkāpju no tām kā no upītes. Apsēžos krastā un skatos uz tām.
Taču ikdienas neveiksmītes demotivē vairāk kā parasti. Citkārt es viegli pārslēgtu fokusu un domātu, ko situācija man cenšas pavēstīt, ko darīt citādi. Šobrīd ir tāds: ‘jēziņ, es tikko jau pārcietu smagus mācību brīžus, vai tiešām šis nevarētu iet vieglāk?’. Viss ir mazliet jutīgāk kā parasti.
Dažbrīd svaipoju tinderi, tad strauji aizveru. Mēreni aktīvā prokrastinācija, jo vēl neesmu gatava tiem lielajiem notikumiem, kas mani gaida. Es vēl nejūtos tik stipra, lai stāvētu mainīga vēja ātruma brāzmās.
Cenšos nelasīt viņas cibu, jo tad man gribas aizrakstīt viņai dusmas, jo kā tā var.. Un tad ‘kā tā var’ rūsē iekšā visu dienu. Jo tālāk esmu, jo patiesāk, mierīgāk.