bioluminiscence - June 22nd, 2022

Pēc mājinieku aizdošanās, stāvu ar puķu spaini kāpņu telpā. Meklējot atslēgas, mani uzrunā air bnb kaimiņi. Kādi skaisti ziedi; pirmā diena Latvijā. Kategoriski neiesaku palikt Rīgā svētkos, pa straumei pastāstu par būtības festivālu. Aicinu droši nākt ciemos uz komūnu. Nezināmi ārzemnieki, bet jūtu, ka viņiem varu uzticēties.

Izliekot ziedus pa visu komūnu un padarot istabu teju svētu, apsēžos uz gultas un aizgūtnēm raudu. Kaut kāda laime un reizē skumjas. Pārsteidzu tuvos biedrus ar klēpjiem pļavu ziedu, tad raudāja viņi. Atzinu, ka krietni vairāk gribēju sniegt ziedus viņiem nevis pasniedzējiem. Izņemot vīnu darba vadītājai. ‘Paga, man tev ir vīns somā, bija sajūta, ka ziedi nav tavā gaumē.’ Kamolains pasākums. Izsaucot mani, dzirdu visu draugu un dies zina kā hokeja spēles cienīgas ovācijas aulā. Es nesu augļus. Citiem un sev.

Orgasmā paplestas kājas nofiksējas kā saliekamais krēsls.