bioluminiscence - April 27th, 2022

Pasmaržoju pusdienas pannā un jūtu nelabumu. Izberu tās kompostā uz balkona, uzsmēķēju. Brīvo sajūtu nomaina atskārsme, ka šis patiešām ir viss. Atkal beigas kaut kam, kas nebija līdz galam sācies. Mazgājot traukus, domāju atlikt raudāšanu vakaram. Pie pēdējā trauka slaucīšanas, jūtu acu nesaturēšanu. Aizeju pie Harija, aiztaisu durvis un ļaujos. Sēžot pie loga, pastiepju rokas pie radiatora, tas ir auksts.

Kaut kur pa ceļam uz Aspazijas bulvāri skanēja this will be the day that I die, un es smaidīju. Viņa netic citām dzīvēm, bet es gaidu nāvi kā pelnītu atvaļinājumu.
Lai nu kā, kaut kas šodien nudien mirst.