bioluminiscence - April 20th, 2022

Visi apstākļi teju visur šķiet pret. Sen neesmu jutusies tik ļoti ne pa vilnim.
Vienīgi nejauši salaboju pasāta durvis.

Kārlis pirms miega: Karīn, kāpēc man jāceļas sešos, bet tev desmitos?’ Mirkli domāju, par ko viņš runā, līdz saprotu, ka pirms pāris stundām pajokoju, ka viņam būs jāceļas pirms rītausmas. Kad atbildu, ka tas bija joks, viņš atsaka, ka es būtu varējusi pateikt jau agrāk. ‘Kā tev šķiet, ko tu viens pats darītu sešos no rīta?’ Pēc ilgas apdomas, viņš atsaka, ka nezina. Burvīgi.

Pirms miega stipri sāk sāpēt sirds. Kolīdz tas norimstas, aizdomājos par rīta un pirmsmiega rutīnu, ka ar to aizvien nav labi. Īpaši no rītiem. Pirms maza laika rakstīju uz lapas, kā sākt dienu uz meditatīvākas nots. Plāns tika aizmirsts, jo nebija pareizās zvaigžņu saderības. Teiksim, ka ir cerības ko izkalt šajā vakarā. Pēc pamošanās būtu labi uzreiz sākt ar sazemēšanos, kādu pašsacerētu mantru, apvienotu ar dziļo elpošanu. Tad vajadzētu drusku atžigt un iemest ūdeni sejā, aktīvi izstaipīties. Tad.. kādu meditāciju līdz 5 min, ikdienišķo rokas dienasgrāmatu. Un tad ūdens mutē, kuram seko labs kafijas ūdens. Telefons pa šo laiku ir iemests. savā kapiņā.
Teiksim, ka rīt es pamēģināšu.