(no subject)

Apr. 16th, 2022 | 03:15 pm

Šodien manī nav neviena taureņa.
Instagramā uzpeld teksti par ļaušanos sāpēm, bet es vairs pat nezinu, kam ļauties. Trulā miglā starp paviršām seriāla sērijām, gultu un virtuves nešanu uz istabu, es nezinu. Saule aiz loga kairina kā mīļākās grupas koncerts tepat aiz loga. Un es izeju, uzvelkot mīļāko kreklu, nodurtu galvu paņemot cigarešu konstruktoru. Dodoties uz miera vietu, zaļums un tīši nestādītie ziedi mazliet iespiedās aiz oderes, mazliet. Es zinu, ka dziļāk es esmu pateicīga sev, es zinu, ka beidzot tā ir rīcība, kas apliecina, bet es tā nejūtos. Ne šobrīd. Tāpat nevēlos turpināt neko no savas dzīves šobrīd, man šķita, ka mēs esam vienā komandā, visum, bet pagaidām es to stipri apšaubu. Ar nepacietību gaidu, kad tu man parādīsi, kādēļ es šobrīd maldos.

Nopietni apdomājot, vai frāzē 'ardievu, sekss' seksa vārdam jālieto viens vai divi s burti, pieticīgi pasmaidu. Bet nu jā, arī Jēzum šis laiks nebija viegls.

Link | + | Add to Memories