bioluminiscence - March 15th, 2022

Viņa vienmēr ienāk, cenšoties neskatīties ne pa labi, ne pa kreisi. It kā jebkura piesaiste lietām, cilvēkiem jau būtu kas vairāk. Viņa negrib neko vairāk par ķermeni, viņa nedzer kafiju, cigoriņus, cidoniju sīrupu, kakao, ūdeni un tēju, viņa negrib neko vairāk par ķīmisko reakciju, kas liek man pludot jau pie viegliem pieskārieniem. Viņa jau ir pilna ar citām mājsaimniecībām, ikdienišķībām, pēc joka viņas pirmā reakcija ir pastāstīt par to viņai. Es skūpstījos ar acīm vaļā, es vēroju sevi, vēroju šo vienu šķautni, kas tiek iznesta gaismā, kas tiek meklēta. Es smaidīju, jo man bija viegli. Piedod, ka tā rakstu, bet es smaidīju, jo es sapratu, ka nekad nepieņemšu mazāk par pašu labāko sev. Es nezinu, varbūt tu varētu būt. Ne šobrīd, ne tā. Es smaidīju, jo es varu kunkstēt tikai sev.